Mazais sencis / CA / 11’

Vēja plosītā kalnā, vietā, kas vēl ir jauna un bez dzīvības, pati no sevis uzceļas senču māja. Māja atdzīvojas un atklāj savu simt piecdesmit gadu ilgo mūžu. Ķieģelis pie ķieģeļa un sija pie sijas, katra darbība, liela vai maza, parāda dzīvi. Gadu gaitā tas liek mums izjust laika ritējumu, apkārtnes pārvērtības un neaizsargātību, saskaroties ar mūsu pilsētu izaugsmes neapturamo neprātu. Māja klusi attīstās augošās un rosīgās pilsētas sirdī, līz tās eksistence tuvojas neizbēgamajām beigām.