Kā mana vecmāmiņa kļuva par krēslu

Novecojoša vecmāmiņa pamazām zaudē visas piecas maņas līdz kļūst par koka krēslu. Pārvērtību gaitā viņa aptver, ka viņas saimniecības vadītāja ir nevis mežonīgs dzīvnieks, kā viņai bija licies, bet gan mīloša un uzticama ģimenes locekle, kuras viņai ir trūcis. Sūrs stāsts par slimību un novecošanu, kurā ar iztēli un metaforām atainots grūtais un sāpīgais atvadīšanās process.