LEKCIJU CIKLS

Esam uzsākuši Viktora Freiberga kinolekciju ciklu “Pilsoņi” Kaņepes Kultūras centrā. Tā centrālais motīvs ir pilsētvides ietekme uz indivīda apziņu, pievēršoties ne tikai sociāli nozīmīgām tēmām, bet arī aplūkojot indivīdu kā klejotāju, kas meklē piederības izjūtu. Pašlaik ir aizvadīti trīs, daudzpusīgi lekciju cikli, ko jau pavisam drīz papildinās ceturtais - noslēdzošais.
Lekciju cikla vadītājs Viktors Freibergs ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju zinātņu nodaļas vadītājs, lasa lekciju kursus Komunikācija un semiotika, Kino un jaunie mediji, Vizuālais naratīvs kino un citus. Ārpus universitātes lasa lekcijas par kino vēsturi un teoriju kinoteātrī K.Suns, notiek regulāra sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroju Latvijā un citiem.

Pirmajā kinolekcijā tika aplūkots temats - K O N F O R M I S M S  U N  T O T A L I T Ā R I S M S, analizējot Orsona Velsa ekranizāciju Franca Kafkas darbam “Process” ("The Trial"). Orsons Velss tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem režisoriem. Viņš pats savu Kafkas noveles iespaidā radīto kinolenti BBC intervijā nodēvējis par labāko filmu, ko viņš jebkad ir radījis. 

Otrās kinolekcijas temats V I E N A L D Z Ī B A, N O S L Ē G T Ī B A, B A I L E S  N O  C I T Ā D Ā, analizējot Deivida Linča astoņām kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijām, ieskaitot kā labākais režisors un labākais adaptētais scenārijs, šedevru "Ziloņcilvēks" (The Elephant Man 1980).
Deivida Linča filmas galvenais varonis Džons Meriks (īstajā vārdā Džozefs Meriks, filmas pamatā ir patiesi notikumi, kaut tā nav lielākā filmas vērtība) ir emocionāli un intelektuāli smalka būtne, tomēr līdzcilvēki no viņa baidās, ienīst viņu, jo viņa ķermeni un seju ir sakropļojusi reta slimība. Sastopoties ar fiziski citādo cilvēkus tas gan vilina, gan rada naidu, tādējādi filma ir sava veida metafora par vizuāli atšķirīgā un citādā indivīda izstumšanu. Merika tuvākais draugs ir dakteris Frederiks Trīvss (arī vēsturisks personāžs) nodrošina Džonam patvērumu slimnīcā. Filma ir arī izcils 19. gadsimta Anglijas atainojums: ielu lukturi, šņācošo gaismekļu tuvplāni un draudīgie rūpnīcu silueti melnbaltajā filmā ir industriālās revolūcijas laikmeta vizuālas iezīmes, par ko dakteris Trīvss saka, ka “mašīnas kļuvušas galvenajām slepkavām un cilvēku kropļotājām”.

Trešajā kinolekcijā I E S A I S T E  U N  L Ī D Z D A L Ī B A tika runāts par to, vai teorētiķu viedokļi par Roberto Roselīni filmu ''Roma - atklāta pilsēta” (1946.) ir itāļu neo-reālisma aizsākums vai tikai iezīmē tā atsevišķus elementus. Viens ir skaidrs - Roselīni filmā Roma tiek attēlota kara beigu posmā, kad atklājas varoņu patiesā nostāja pret okupācijas ideoloģiju un pretošanās kustību.
R. Roselīni portretē atsevišķo varoņu individuālos likteņus, kad tiem nākas stāties traģiskas izvēles priekšā: atzīt savu kolaboracionismu vai stāties pretim aizejošajam Musolīni režīmam.
Filma ir vizuāli spēcīga un tajā plaši tiek aplūkota cilvēces cīņa pret ļaunumu, kas ir visu laiku neatņemama mūsu pastāvēšanas sastāvdaļa.  

Ceturtā kinolekcija B Ē R N A  T Ē L S  P I L S Ē T Ā notiks 16. oktobrī plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā.
Šajā kinolekcijā runāsim par Pītera Bogdanoviča filmu Papīra mēness (Paper Moon, 1973), kas daļēji sevi piesaka kā ceļojumu filma, kas ataino arī neparastu attiecību veidošanos starp abiem filmas varoņiem. Filmā ir raksturīgs kontrasts, kas ir atrodams it visā, tāpat arī kompozīcija un vizuāla perfekcija. Filma iesākās ar Edijas mātes bēru ainu - vējainā, depresīvā dienā pie kapa ir tikai pāris cilvēki. Šis kadrs ir izsmalcināti veidots, parādot kontrastu starp tumšajiem cilvēku stāviem un gaišo fonu.
Filmas darbība risinās Lielās Ekonomiskās depresijas laikā Amerikā. Pirmais centrālais personāžs ir maza, puiciska izskata meitene Edija, kura uzvedās pieaugušo manierē. No mātes viņa tika mantojusi relikviju kasti , kurā atradās cigaretes. Tās meitene ik pa laikam uzpīpē. Otrs centrālais personāžs ir afērists Mozus, kura vārds "Moses Pray" ir ar ironisku nozīmi, "Prey" tulkojujmā no angļu valodas nozīmē - lūgšanas vai lūgt, bet šim vārdam ir arī homonīms - "Prey", jeb latviskojot - upuris. Tēla vārds atspoguļo tā darbības. Mozus filmā mēģina izkrāpt naudu no lēttīcīgiem ļautiņiem, tirgodams Bībeles. Ediju ar laiku sāk pārņemt aizdomas, ka Mozus ir viņas tēvs.