FOKUSS

AUTSAIDERI

Šogad Rīgas Starptautiskā filmu Festivāla 2ANNAS fokusa programmu un pasākumu tēma ir AUTSAIDERI – cilvēki, kuri izvēlējušies vai spiesti dzīvot atšķirīgi no lielākas daļas sabiedrības. Atlasītās filmas ļaus skatītājiem ielūkoties alternatīvās dzīvesveida formās un stāstos par tiem, kuri dzīvo ārpus likuma, sistēmas un sabiedrības. Festivāls piedāvās tādas tematiskās programmas kā “Pirmiedzīvotāji”, “Nestāstīts”, “Latviešu autsaideri” un citas.

 

BAILES NO CITIEM

Parasti, kad es izplānoju īsfilmu grupu, vienmēr pastāv noteikta tēma. Bet kad es biju aicināta vādīt šo noteikto īsfilmu grupu, es jautāju sev: „Kāds ir lielākais apgalvojums ko es varu izveidot mazākā filmu skaitā, ko es prezentēšu?” Es ticu globalizācijas attīstībā; pirmās pasaules valstis ir izjūtušas vainas sajūtu pret māzāk attīstītām valstīm. Ja Jūs pamanāt, te nav nevienas filmas no Latīņamerikas, Āfrikas un t.t. Es domāju, ka būt baltām piepilsētniekam, kas izauga 1980.gadā Amerikā, ietekmēja manu izvēli. Es jutos kā nepiederoša lielāko daļu manas dzīves, daļēji no izvēles un daļēji no apstākļiem. Man bija viss, ko cilvēks varētu vēlēties, pārtika, stabila audzināšana, un t.t. ... tad kāpēc es jūtos tā, kā es jūtos tagad? Sakāmvārds rakstniekiem ir sēkojošs: "Uzraksti par to, ko tu zini." Manā pašreizējā doktorantūras pētījumā es analizēju globalizācijas ietekmi uz amerikāņiem un Eiropu. Es ticu, ka mana programma šeit ilustrē dažādus aspektus, kuru pamatā pastāv trauksme, ko izjuta masu, kāmēr mēs ejam cauri neapšaubāmi pārejas posmam mūsu kultūrā. Pats galvenais ir bailes. Bailes, ka otrs cilvēks būtiski mainīs to, kādi mēs esam paša pamatā, gan individuāli, gan kolektīvi... Bailes pēc izmaiņām tehnoloģiju orientēto digitālo šodienu... Bailes no tā, ka globalizācija aizved mūs visus ceļā, kuram mēs neesam gatavi, tadā ātrumā ko mēs nevaram kamēr izprast. Es sveicu jūs izpētīt šīs filmas par sevi un pārbaudīt, kā "citi" var būt nepiederošie... un varbūt " quo statusa " cilvēks ir kļuvis par nepiederošo. Pārsprāgtās globalizācijas situācijā nepiederošais nav tik skaidri definēts. 

Kuratore: Alexandra Nakelski

 

PIRMIEDZĪVOTĀJI

“Tauta saglabās sevi tik ilgi cik saites ar zemi uz kuras tā dzīvo” pauž naratora balss 1987. gada režisora Andra Slapiņa dokumentālajā filmā “Čukotka. Atmiņu krasts”, kura gandrīz 30 gadus pavadījusi aizmirsta arhīva plauktā, stāstot par čukču izzūdošajām tradīcijām un piespiedu ekonomisko migrāciju. Programma “Pirmiedzīvotāji” veidota kā pētījums par tautām, kuras laika gaitā ir kļuvušas par svešiniekiem pašas savā zemē, vai tie būtu Kanādas indiāņi filmā “Viņa dejo cilvēkiem” (2015), vēsturisko verdzības aspektu aplūkojšais “Raudošais gliemežvāks” (2017) vai izzūdošo Sikhu karotāju tradīcija Indijā - dokumentālajā fantāzijā “Nemirstīgie” (2017). Šis post-kolonizācijas kaleidoskops, ļauj palūkoties uz pirmiedzīvotāju fenomenu no mūsdienu perspektīvas un cenšas veicināt plašāku izpratni par vēsturiski kolonizācijas ceļā radušos autsaiderismu tādās vietās, ko paši iedzīvotāji reiz ir saukuši par mājām. 

Kuratore: Laima Graždanoviča

 

IESLĒGTS ĶERMENĪ

"We monsters eat the same food as humans, like pica, burgers. My favourite food is japaniese food." Kompaktā animācija Welcome to My Life var tikt uztverta kā metafora tam, ko nozīmē fiziski vai mentāli atšķirties no lielākās daļas sabiedrības. Staigāt, nodarboties ar seksu, izvēlēties savu dzīvesvietu, atrast darbu un rūpēties par bērnu drošību. Daudzas no šīm it kā saprotamajām lietām nešķiet vienkāršas, ja esi pārāk vecs, fiziski nevarīgs, ciet no garīga rakstura traucējumiem, vai arī gluži vienkārši esi monstrs. Ķermenis piespiedis īsfilmu protagonistus kļūt par autsaideriem un diktē daudzas viņu viselementārākās vajadzības, savukārt kameras acs fiksējusi šos izaicinājumus ar nekomfortabli tuvu precizitāti, ļaujot izprast gan to, kas notiek varoņu galvās, gan guļamistabās. Programma Ieslēgts ķermenī vedina skatītāju meklēt atbildi uz jautājumu: "Vai, apzinoties mums blakus esošo cilvēku ierobežojumus, mēs varam palīdzēt un uzlabot ne tikai atsevišķu indivīdu dzīvi, bet veidot apmierinātāku sabiedrību kopumā?"  

Kuratore: Astra Zoldnere

 

QUEER - VĒLMJU VARAVĪKSNE

Renāta Ļitvinova, Kevins Speisijs, Boy George, Jodie Foster, Pedro Almodovars, Edgars Rinkēvičs - šo sarakstu varētu papildināt ar simtiem un tūkstošiem cienījamiem homoseksuāliem, biseksuāliem un transseksuāliem cilvēkiem kuri mūsdienu pasaulē ir ne tikai minoritāte, bet arī diskriminēti autsaideri - viņiem lielākā daļā valstu ir mazāk tiesības kā heteroseksuāļiem. LGBT komūnas pārstāvju privātā un publiskā dzīve nez kāpēc satrauc un dažkārt līdz baltkvēlei satricina daudzu heteroseksuālu cilvēku prātus, piemēram, Latvijā reti kurš pasākums noris tik emocionāli piesātinātos un spilgti kontrastējošos toņos kā Eiropraids. Vai seksuālo minoritāšu pārstāvji spoguļo arī visu pārējo slēptākās bailes, nedrošību un dažkārt pat tieksmes? Īsfilmu programma QUEER. Vēlmju varavīksne sastāv no sešiem stāstiem par dažādu geju, lesbiešu, biseksuāļu, transseksuāļu un, jā, arī normālo, alkām izpausties, mīlēt, veidot ģimeni, baudīt un veselīgi eksistēt. Domāju, ka seksuālajai dažādībai veltītajā programmā katrs atpazīs sev kādu tuvu un cilvēciski saprotamu vēlmi.

Kuratore: Astra Zoldnere

 

KO NOŠĶIR ĶĪNAS MŪRIS?

Ķīna - Ko nošķir Ķīnas mūris?
Ķīnā, kad jūs nokļūstat iekšā, jūs kļūstat par nepiederošu. Nav Google, Facebook vai pat jūsu mīļotā Instagrama. Jūs esat pilnībā nošķirts no pārējās pasaules. Jūs esat otrā ‘Great Firewall’ pusē. Bet tas nav svarīgi, jo jums ir šī lieliskā iespēja paskatīties aiz aizkara. Vai tas tiešām ir iespējams?
Brauciens uz Ķīnu ir tāds pats kā truša miga, un atklāsme, ka jūs esat vai nu pārāk liels vai pārāk mazs telpai - pārāk svešs. Priekš viņiem Jūs arī esat svešinieks. Tik un tā, lēnām un nepārtraukti Jūs mēģināt atrast savu ceļu apkārt pārtikai, valodai un cilvēkiem. Jūs cerat, ka pēc tam, kad būs pagājis pietiekami daudz laika, Jūs būšiet pieņemts, uzņemts un Jūsu "Nǐ hǎo" vairs nebūs saņemts ar šoka sajūtu. Bet jo vairāk jūs skatāties iekšā, jo vairāk jūs redzat ārpusi. Tas ir visur.
Vairāk nekā vairākus mēnešus ilgajā Jinzhen starptautiskajā īsfilmu festivālā Hanchengā, Ķīnā, divi ārzemnieki bija ieskicējuši ķīniešu kultūru un kino. Un viena lieta, ko viņi ātri iemācīja: ka esot daļai no Ķīnas ne vienmēr padara Jūs par ķīniešiem. Jebkurā gadījumā tas nav pareizi. Ja jūs esat no Makao, Taivānas vai Honkongas, saņemiet Vīzu. Ja jūs domājat nedaudz pārāk ārpus kastes, lai jūsu tēja būtu gatava, jo cenzori nāk.
Šī fokusa programma ir mēģinājums atklāt Ķīnas svešiniekus visās tās parādibas un formās, neatkarīgi no tā, vai tas ir kāda izcelsmes, uzskata, orientācijas vai fizisko atšķirību dēļ. 

Kuratore: Inita Jansone

 

LATVIEŠU AUTSAIDERI

Īsfilmu seanss Latviešu autsaideri demonstrē tieši to pašu, ko 2017. gada 2Annu programma kopumā – to, cik dažādi saprotams un vērtējams autsaiderisms, cik atšķirīgi tas var izpausties un ietekmēt mūs, “normālos”. Gan uzskatāmi demonstrējot fiziskas vai garīgas atšķirības no fona masas, gan, gluži otrādi, šķietami saplūstot ar normalitāti un tikai niansēs iezīmējot vielu pārdomām. Jo tikai tāpēc jau autsaiderus ir vērts kaut kā izcelt un apspriest – ne tāpēc, ka viņi būtu labāki vai sliktāki par citiem, bet tāpēc, ka ar savu atšķirīgumu viņi sakustina ikdienas rāmo plūdumu un ļauj iedomāties, kā būtu, ja tevi pašu reiz dzīve tā izaicinātu.
Latvijas kino kontekstā šis īsfilmu seanss iezīmē apsveicamu dažādību gan žanriski, gan tematiski – no visai optimistiskas dokumentālās filmas par enerģisko vīriņu Aleksandru, kuru autsaidera statusā iecēlusi acīmredzama fizisko parametru atšķirība, līdz gandrīz vai eksotikai latvju kino ainavā – sociālās fantāzijas žanram, gandrīz horroram par to, kā cilvēki vēl tikai baidās nokļūt autsaidera lomā. Un vēl divas spēles īsfilmas par to, ka autsaiderisms var būt pilnīgi nemanāms, patiesībā tikai galvā. Ārēju pazīmju nav pilnīgi nekādu, tikai laulības gredzens, kas jānoslēpj, jo šos autsaiderus apzīmogo kādreiz tik nosodošais vārdu savienojums “laulības pārkāpēji”. Un vēl citi autsaideri, kuru problēmai pat nav tāda konkrēta apzīmējuma, - viņi vienkārši tajā īstajā dzīvē netiek iekšā. Un drīz jau vairs pat necenšas.
Morāle visai vienkārša – autsaideram būt ir pat labi, ja tikai tu pats proti šo statusu izmantot kā atspēriena punktu un tramplīnu, nevis bedri, kur norakties. 

Kuratore: Kristīne Matīsa

 

Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar latviešu subtitriem.